Paplašinātā meklēšana

nùomizât (unter nùomizuôt ),

1): auch Dunika, Wolm.;

2): ābuolus ē̦duot zuobi nuomizā (werden stumpf)
Linden in Kurl.;

3): auch AP., Dunika, Saikava: gribējuši muļķi ... n. Pas. XII, 428 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 69

nùomizêt (unter nùomizuôt 2),

1): nuo skāba nuomiz zuobi Ramkau, Saikava, Sonnaxt. jums te nuomizēs zuobi Janš. Līgava II, 396; ‡

2) sich mit einer dünnen Eisschicht beziehen:
ūdens tuoverī bija nuomizējis ar plānu le̦dus kārtu A. Sprūdžs Zelta lietus.

Avots: EH II, 69

nùomizuôt,

2) (intr˙!): auch Golg., Ramkau;

3): auch Orellen, Pas. VIl 385. VIII, 276.

Avots: EH II, 69

nùomizuôt, nùomizât,

1) tr., abrinden:
kuoku. viņš ņēma tuos kuociņus, kuo bij nuomizājis I Mos. 30, 38;

2) stumpf machen:
vēl zuobus sev nuomizuoju Adam. ja zuobi jau nuomizuoti Straut.; häufiger intr., so auch nùomizêt [Walk, Siuxt u. a.], nùomizt, stumpf werden: zuobi nuomiz nuo skābiem ābuoliem Schwanb. āžam zuobi nuomizēja (Var.: nuomizuoja, nuomizuši, nuomizājuši 14838), blīgznes mizu mizuojuot BW. 15576;

3) abprügeln:
reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. tas kundziņż būtu tik krietni nuomizuojams JR. IV, 87, [auch um Mitau und in Druw.];

4) zurücklegen
Ruhental: labu gabalu jau nuomizuojām kājām, vēl labs gabals kuo mizuot Peb. Refl. - tiês, sich abrinden, sich ablösen, einhauen, sich gütlich tun: duomāju labi nuomizāties Līb.

Avots: ME II, 821

‡ nùomizt, prs. nuomiest, prt. nuomiza, = nùomizuôt 2 (intr.) Strods Par. vōrdn. 123.

Avots: EH II, 69

[nùomuzt, - mùstu, - muzu Warkh., Warkl., = nùomiz(ê)t "stumpf werden (von Zähnen)"; vgl. ostle. vuss für viss.]

Avots: ME II, 823

‡ nuopel˜cêt Dunika, = nùomìzt. Refl. -tiês ebenda "nùomiztiês (in der Kindersprache)".

Avots: EH II, 73