nācējs

nãcẽjs, ein Kommender, einer, der bereit ist zu kommen: ja esiet nācēji, tad nāciet! viņš būtu gan ņēmējs, bet viņa nav nācēja, er möchte sie wohl zum Weibe haben, aber sie will davon nichts wissen. šī tūlīn nācēja, sie ist gleich bereit, ihr Jawort zu geben LP. V, 206.

Avots: ME II, 698