ienīkšēties
ìenīkšêtiês, einen wimmernden, weinerlichen Laut von sich selbst geben: bē̦rns ienīkšējās atkal MWM. IX, 494.
Avots: ME II, 48
Avots: ME II, 48
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nīkš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nīkš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
nīkšēt
nīkšēt
I nĩkšêt: auch Gr.-Buschh., Saucken. ‡ Refl. -tiês, schallnachahmendes Verbum: lūza lazda, nīkšējās Ultanowska Łotysze 45.
Avots: EH II, 26
Avots: EH II, 26
nīkšēt
nīkšis
nīkšis
nīkš(ķ)is,
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747
nīkšķēt
nīkšķis
nīkš(ķ)is,
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747
nīkšus
‡ nĩkšus, -us Pankelhof, ein Aufdringlicher: tas ir gan n., ka nevar vaļā nuo viņa tikt.
Avots: EH II, 26
Avots: EH II, 26
nonīkšēt
I nùonīkšêt, intr., tr., vertrödeln, schlaflos, sich langweilend die Zeit verbringen: bija nuonīkšējis visu nakti MWM. X, 920.
Avots: ME II, 825
Avots: ME II, 825
nonīkšēt
[II nùonīkšêt, erknarren: nuosēdās ar tādu sparu, ka krē̦sls nuonīkšēja vien Gr. - Buschhof.]
Avots: ME II, 825
Avots: ME II, 825
Šķirkļa skaidrojumā (5)
izvirtība
izvirtĩba ,* die Eenartung, Degeneration, Verkommenheit: nuo bē̦dām pārgāju izvirtībā Rainis. tautai drauduot izvirtība Plūd. dzejas izvirtība un panīkšana Teod.
Avots: ME I, 830
Avots: ME I, 830
nīkt
nĩkt [auch Lautb., Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Loddigeŗ N. - Peb., C., Arrasch, Jürg., Schujen, Wolm., Bl., Tr., Iw., Līn., Salis, Ruj., AP., nîkt Mar., nìkt Wohlfahrt, PS., Trik., Serbigal] (li. nỹkti "vergehen"), - stu, - ku, ņĩkt TR. II, 249; IV, 220, 317,
1) quienen, siechen, nicht gedeihen, verkommen, vergehen, zu nichte vergehen, verderben:
pirmie teļi nīkst. trums, ņīksti, nīksti! TR. IV, 199. tik˙pat tev diena nīka BW. 1873; nīkstamā kaite, die Schwindsucht Ahs.;
2) müssig dastehen, vor Langerweile vergehen:
kuo te nīkstuot? kādēļ necē̦rtuot? LP. VI, 398. diezin, cik ilgi gudrie brāļi tur nebūtu nikuši IV, 201. Subst. nĩcẽjs, s. d.; nĩkšana, das Quienen, das Vergehen: pestīts tapšu, kad es miršu, nuo šīs vājas būdiņas, nīkšanas un grūtības GL. [Wohl zu nikt, nicinât, niecinât, niẽks, nīca (s. dies), li. naikìnti "tilgen", s. Miklosich Etym. Wrtb. 215.]
Avots: ME II, 747
1) quienen, siechen, nicht gedeihen, verkommen, vergehen, zu nichte vergehen, verderben:
pirmie teļi nīkst. trums, ņīksti, nīksti! TR. IV, 199. tik˙pat tev diena nīka BW. 1873; nīkstamā kaite, die Schwindsucht Ahs.;
2) müssig dastehen, vor Langerweile vergehen:
kuo te nīkstuot? kādēļ necē̦rtuot? LP. VI, 398. diezin, cik ilgi gudrie brāļi tur nebūtu nikuši IV, 201. Subst. nĩcẽjs, s. d.; nĩkšana, das Quienen, das Vergehen: pestīts tapšu, kad es miršu, nuo šīs vājas būdiņas, nīkšanas un grūtības GL. [Wohl zu nikt, nicinât, niecinât, niẽks, nīca (s. dies), li. naikìnti "tilgen", s. Miklosich Etym. Wrtb. 215.]
Avots: ME II, 747
nišķis
pošķis
puõšķis Dond., Sassm., = puõstîtājs, der Zerstörer, Verderber, Verheerer: cūka ir liels puošķis dārziem un laukiem Sassm. saimnieks ir gatavs puošķis: puosta mājas uz nebē̦du Dond. ļauns puošķis liekuoties bijis vienīgi Nīkšis Konv. 2 2346.
Avots: ME III, 460
Avots: ME III, 460
sanīkt
sanĩkt,
1): auch AP., (mit ì 2 ) Heidenfeld, Sonnaxt; s. ar veselību, erkranken
Diet. tē̦vam veselība bija sanīkusi Jauns. J. un v. 170. ē̦ka gāžas, sanīkusi Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gebäude"); ‡
2) eine gewisse Zeit hindurcn quienen:
sanīcis ilgi Pas. XIV, 331; ‡
3) sich (ein wenig) verfeinden, sich verzanken
Barbern n. FBR. XVIII, 14, Linden in Kurl. (mit ì 2 ): sarājāmies un brīdi bijām viena pret uotru sanīkušas Janš. Dzimtene V, 210. tie ir savā starpā sanīkuši, die haben sich entzweit Diet. Napoleons ļuoti sanīka ar savu radinieku Pēt. Av. IV, 185; ‡
4) ärgerlich (verstimmt) werden:
viņa bija tikai drusku sanīkusi par tuo Sārts Str. 18 (ähnlich 193). ‡ Subst. sanīkšana, das Erkranken: aizbildinādamās ar mātes sanīkšanu Janš. Līgava I, 473.
Avots: EH XVI, 433
1): auch AP., (mit ì 2 ) Heidenfeld, Sonnaxt; s. ar veselību, erkranken
Diet. tē̦vam veselība bija sanīkusi Jauns. J. un v. 170. ē̦ka gāžas, sanīkusi Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gebäude"); ‡
2) eine gewisse Zeit hindurcn quienen:
sanīcis ilgi Pas. XIV, 331; ‡
3) sich (ein wenig) verfeinden, sich verzanken
Barbern n. FBR. XVIII, 14, Linden in Kurl. (mit ì 2 ): sarājāmies un brīdi bijām viena pret uotru sanīkušas Janš. Dzimtene V, 210. tie ir savā starpā sanīkuši, die haben sich entzweit Diet. Napoleons ļuoti sanīka ar savu radinieku Pēt. Av. IV, 185; ‡
4) ärgerlich (verstimmt) werden:
viņa bija tikai drusku sanīkusi par tuo Sārts Str. 18 (ähnlich 193). ‡ Subst. sanīkšana, das Erkranken: aizbildinādamās ar mātes sanīkšanu Janš. Līgava I, 473.
Avots: EH XVI, 433