Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'neglīti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'neglīti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (16)

apkraukaļāt

apkraũkaļât, apkraũkalêt, apkraũkulêt, apkraũkât, tr., bespucken, mit Schleim beschmutzen: ve̦lns apkraukaļā cilvē̦ku neglīti; dievam apkraukaļājums jāapgriež uz iekšpusi LP. VII, 1194, Etn. II, 144.

Kļūdu labojums:
neglīti = neglītu

Avots: ME I, 95

glītināt

glîtinât, glatt, ordentlich, sauber, schön machen, schmücken: glīti kājas, tautu meita, neglītini vaiņadziņa! BW. 16944, 1.

Kļūdu labojums:
16944, 1 = 16944, 8

Avots: ME I, 627

iezvēroties

ìezvē̦ruôtiês, erglühen, anfangen zu funkeln, erglänzen: viņa acis neglīti iezvē̦ruojās Saul.

Avots: ME II, 92

izdrumslāt

‡ izdrum̃slât Frauenb., zerbröckeln (tr.), fein zerspalten: i. malku; "neglīti nuostrādāt (kādu kuoka lietu)" Līvāni.

Avots: EH I, 443

kniebt

kniêbt [li. kniẽbti "щипать"], - bju, - bu, kneifen, zwicken: lūpas visā varā kuopā kniebj Aus. I, 117. sala kniebj Grünh., es friert stark. Refl. - tiês,

1) sich kneifen, einander kneifen;

2) zukneifen (die Lippen):
(mutē) neglīti rē̦guojas platuo zuobu rinda; tādēļ viņa vienmē̦r kniebjas Duomas I, 231;

3) kniebties pruojām, davoneilen, davonkneifen
U. [Nebst knaibît, knĩbât u. a. zu mndl. nīpen "kneifen" resp. zu an. hnīfr "Messer", gr. χνίφεα· χνίδας Hes., χνίφος "knauserig", s. Persson Beitr. 141 und 882, Zupitza Germ. Gutt. 120, Wood IF. XXII, 135, 144 und 146.]

Avots: ME II, 248

ļumpurot

[ļùmpuruôt "neglīti iet" Serbigal.]

Avots: ME II, 543

noņorgāt

nùoņor̃gât, besudeln, "kaut kuo netīri, neglīti darīt": bē̦rns nuoņorgājis ar muti gaļas gabalu. suns nuoņorgājis kaulu Dond. n. RKr. VII, 42.

Avots: ME II, 826

paķaulēt

‡ paķaûlêt KatrE. "neglīti pataisīt": diez kâ tur nevar pataisīt, - jā nu kâ p˙!

Avots: EH II, 146

pavamplāt

‡ pavam̂plât 2 Dunika "papļāpāt (neglītiem vārdiem)": atnākusi un atkal kaut kuo pavamplājusi.

Avots: EH XIII, 187

peižāt

‡ peĩžât Dunika, kritzeln ("neglīti rakstīt, nekārtīgas līnijas vilkt"): p. ar krītu pa dẽli. Vgl. auch ‡ nuopeĩžât.

Avots: EH XIII, 219

šķerbāt

‡ šķe̦r̃bât Seyershof "negludi, neglīti saplīst".

Avots: EH II, 631

staipīt

stàipît (li. staipýti bei Bezzenberger Lit. Forsch. 176) C., Wolm., PS. u. a., stàipit 2 Kl., Prl., staîpît 2 Iw., Karls., -u, -ĩju, tr., freqn. zu stìept, strecken, recken, dehnen U.: sieva gultā staipījuse kaulus LP. III, 89. raud ruociņas staipīdam[a] BW. 18362, 1. Late runāja neglīti kaklu staipīdama A. XX, 482. Refl. -tiês, sich recken, dehnen, strecken U.: kāzu ļaudis kâ zirnāji staipījās Biel. 1877. dē̦lu mātes istabā vīšķiem mati staipījās (Var.: ... istabiņa ar matiem staipījās) BW. 236I6, 1 var.

Avots: ME III, 1040

vamzīgs

vamzîgs,

1) sich warm anzukleiden liebend
(mit am̃ ) C.;

2) schlecht anliegend,
(Grünwald, mit am̃ ), dick (von Kleidern gesagt) Trik., Schibbenhof (mit am̃): neglīti uzšūts praks tiek saukts par vamzīgu Frauersb.;

3) unbeholfen ("neveikls, lempīgs") Kokn., N.Schwanb. (mit àm 2), Grünwald, Nötk., Trik., Schibbenhof (mit am̃).

Avots: ME IV, 467