nočūkstēt

nùočūkstêt, ‡

2) "?": viņš skrēja, līdz nuočũkstēja (kad viņam spē̦ka pietrūka) Frauenb. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld (mit ù 2 ), eine Weile zischen.

Avots: EH II, 37