noara

nuõara, nuõra,

1) ein abgearbeitetes, als Weide dienendes Stück Land
C., Mar., [nuõra Wolm.];

2) die aufgepflügte obere Bodenschicht
Selb. Zu nùoar̂t.

Avots: ME II, 757


noara

nuõara,

1): pa klajām nuoarām (Var.: atmatām) BW. piel. 2 5226, 1 var.

Avots: EH II, 30