nobūt
nùobût,
1) sich längere Zeit aufhalten:
es tur nuobiju divi nedēļas U.;
2) gewesen sein:
pirmais pē̦rkuonis jau nuobijis Aps.;
3) tr., vertun:
tâ tad viss nuoē̦sts un nuobūts Degl.;
[4) verheiraten:
viena meitiņa nu nuorunāta, nuobūta Janš. Paipala 55].
Avots: ME II, 767
1) sich längere Zeit aufhalten:
es tur nuobiju divi nedēļas U.;
2) gewesen sein:
pirmais pē̦rkuonis jau nuobijis Aps.;
3) tr., vertun:
tâ tad viss nuoē̦sts un nuobūts Degl.;
[4) verheiraten:
viena meitiņa nu nuorunāta, nuobūta Janš. Paipala 55].
Avots: ME II, 767