nodīdīt
nìodĩdît, auch nùodīdinât Spr., tr., abhetzen, abtreiben: saimniece nuodīda puiku visu cauru dienu. [Refl. nùodĩsîtiês, tollend müde werden: bē̦rns par daudz nuodīdījies PS., Wolm.; guovis nuodīd`ijušās, sind unruhig hin - und hertretend ganz ermattet Bauske.]
Avots: ME II, 775
Avots: ME II, 775