nùodžinkstêt, intr., erklingen, erklirren: zuobins nuodžinkstēja gaisā Latv. vējš vien nuodžinkstēja gar ausīm Brig. [rubulis nuokrita, ka nuodžikstēja vien Dond.]

Avots: ME II, 782

nùodžinkstêt: auch Pas. XV, 76.

Avots: EH II, 44