nùode̦ga,

1) eine vom Feuer od. von der Sonne ausgebrannte Stelle
Bauske: es ganīju brāļa guovis trijādā zālītē, nuo nieduola ābuolā, treša sila nuode̦gā;

[2) nuõde̦ga "der verkohlte Teil eines brennenden
skals" Bauske].

Avots: ME II, 773

nùode̦ga,

1): "treša sila nuode̦gā" ME. II, 773 zu ersetzen durch "trešā sila nuode̦gā (Var.: pade̦gā ) BW. 29014 var.;

2): skala nùode̦gas birušas puôdiņā AP.

Avots: EH II, 38