nojozt
nùojuôzt,
1) tr., (einen Gürtel) abnehmen, abgürten:
juostu. viņš nuojuozis zuobe̦nu Vēr. II, 94;
2) intr., hin-, wegeilen:
tam iešaujas prātā, kad tik nav uz būdiņu nuojuozis LP. I, 150. Refl. - tiês, sich abgürten.
Avots: ME II, 793
1) tr., (einen Gürtel) abnehmen, abgürten:
juostu. viņš nuojuozis zuobe̦nu Vēr. II, 94;
2) intr., hin-, wegeilen:
tam iešaujas prātā, kad tik nav uz būdiņu nuojuozis LP. I, 150. Refl. - tiês, sich abgürten.
Avots: ME II, 793