nùojûgt [li. nujùngti], tr., abspannen, abjochen: zirgu. nuojūdziet jūs, māsiņas, Rīgas meitu jūgumiņu! BW. 31801. nuojūgs manu kumeliņu BW. 13474. Refl. - tiês, sich ausspannen: braucuot zirgs nuojūdzas Etn. II, 23.

Avots: ME II, 793

[nùojūkt, sich entwöhnen Manz. Lettus.]

Avots: ME II, 793