nokalbīt

[nùokalbît, nùokalbêt Spr., laut ablesen, hersagen: mēs jau nuokalbījām visas rīta lūgšanas Janš. Dzimtene 2 III, 293.]

Avots: ME II, 793


nokalbīt

nùokalbît, ‡

2) "nùopļāpât" Ruhental: n. ve̦se̦lu stundu.

Avots: EH II, 51