nokākarēties

[nùokãkarêtiês, an einer unbestimmten Arbeit die Zeit vergeuden: meistars nebij atnācis, strādnieki tâ˙pat nuokākarējās Jürg.]

Avots: ME II, 795


nokākarēties

I nùokãkarêtiês: "ar kādu neveiklu darbu ilgi nuomurkškēties (nuopūlēties, nuogurt)" Nötk.

Avots: EH II, 52