nokruķēt
nùokruķêt,
nùoskruķêt, tr.,
mit der Krücke wegstossen, verjagen: ar(s) skruķīti nuo(s)kruķēju sau māsiņu tautiņās BW. 18185.
Avots: ME II,
802
nokruķēt
nùokruķêt,
1): n. meslus Iw.; ‡
2) "nuodarbināt" Siuxt:
puiku tur vēl vairāk nuokruķēja. ‡ Refl.
-tiês Frauenb.,
eine gewisse Zeit hindurch eifrig arbeiten: nuokruķējuos visu dienu pa mājām vien.Avots: EH II,
56