nokrūdīt

‡ nùokrūdît Lubn., Meiran,

1) "nuomānīt, izmānīt": meita māti nuokrūdīja;

2) n. krūdu, etwas Böses antun:
tu man krūdu nuokrūdīji. Vgl. *krūda.

Avots: EH II, 57