nùolâdêt, tr., verfluchen, verwünschen,fluchend verzaubern: likšu tevi nuolādēt trīs svētdienas baznīcā BW. 15877, 2. tē̦vs nuolādējis savu meitu LP. IV, 66. ak tu nuo˙lādē̦ts! šis bij princeses vīrs, - nuolādē̦tais ķēniņa dē̦ls Dīcm. Refl. - tiês, sich verfluchen, sich verwünschen.

Avots: ME II, 808, 809

nùolãdêt, tr., beladen, voll laden: man laiviņa nuolādē̦ta līdz malām sidrabiņa A. XI, 425.

Avots: ME II, 809

nùolâdêt Refl. -tiês: pats nuolādējies Pas. V, 214.

Avots: EH II, 61