nùoniẽkuôt, nùoniẽkât, tr., beschimpfen, vernichten, töten: suns ņēmās zirgu nuoniekuot Adam.

Avots: ME II, 825

nùoniẽkuôt: tu nuoniekuojis un apnicinājis labiešu jaunekles Vindedze 156 f. ‡ Refl. -tiês Nötk., sich eine Zeitlang mit nichtigen Dingen abgeben.

Avots: EH II, 72