noniekāt

[nùoniekât Bauske, Perfektivform zu niekât.]

Avots: ME II, 825


noniekāt

nùoniekât: n. (mit ìe 2 ) kuoķes Linden in Kurl. kviešus ... nuogrūž, nuoniekā, izsijā Mekons Zelta māj. grām. 3 176.

Avots: EH II, 72