I nùonīkšêt, intr., tr., vertrödeln, schlaflos, sich langweilend die Zeit verbringen: bija nuonīkšējis visu nakti MWM. X, 920.

Avots: ME II, 825

[II nùonīkšêt, erknarren: nuosēdās ar tādu sparu, ka krē̦sls nuonīkšēja vien Gr. - Buschhof.]

Avots: ME II, 825