nùopìrkt [li. nupir̃kti], tr., abkaufen, kaufen (perfektiv) Spr.: ar grasi var draugu nuopirkt, bet ne ar simtu rubuļu naidnieku par draugu pataisīt. Refl. -tiês,

1) für sich kaufen:
nuopirkuos sev diže̦nu arājiņu BW. 10290;

2) käuflich zu teil werden:
nuopirkusies tāda cietāka gaļa Saul.

Avots: ME II, 829

nùopìrkt, Refl. -tiês,

2): vai e̦suot labs (biezpiens) nuopircies Pas. XV, 226.

Avots: EH II, 74