noprasīt

nùoprasît, abfragen, abverlangen, verlangen, über-, verhören: saimnieks nuoprasījis par abru desmit dukātus LP. III, 42. es tam cieti nuoprasīju. skuoluotājs nuoprasīja uzduotuo gabalu. Refl. -tiês, sich losbitten, freibitten Spr.

Avots: ME II, 834


noprasīt

nùoprasît, ‡

2) = àizrunât 4: viņš nuoprasījis tādu me̦lnu vistiņu Seyershof.

Avots: EH II, 78