nùoriêt, tr., totbeissen [n. U. mehr in Kurl. als in Livl.), töten: suns tuo nuorēja LP. VI, 697. kūtru zirgu vilks nuorēja BW. 11137. ragana nuorējuse kaimiņu sievai vepri LP. V, 9. Refl. -tiês,

1) sich müde bellen;

2) einander totbeissen
Spr.

Avots: ME II, 840

nùoriêt,

1): das Zitat aus LP. V, 9 (ME. II, 840) ist zu streichen; ‡

2) fangen:
vai tu peli vari n.? (zu einer Katze gesagt) Grenzh. n. FBR. XII, 23; ‡

3) zerbeissen
Dunika: bē̦rns blusu nuoriets; ‡

4) behexen (?):
ragana nuorējuse kaimiņa sievai vepri: e̦suot vazājies pusdzīvs, un spalva vienuos sānuos pa˙visam atsutuse, - blaugznainas čūlas vien rē̦guojušās LP. V, 9.

Avots: EH II, 82