nùospẽlêt, tr.,

1) verspieten:
savu mantu uz kārtīm Kaudz.;

2) abspielen:
mūzikas gabalu.

Avots: ME II, 855

nùospẽlêt,

1): dziedādama vien staigāju, ar tautām spē̦lē̦dama; nuo galviņas nuospēlēju savu zīļu vaiņadziņu BW. 449. ‡ Refl. -tiês, alles verspielen:
e̦smu galīgi nuospēlējies Jauns. Raksti VIII, 101.

Avots: EH II, 89