nospīdēt

nùospîdêt [li. nuspindė´ti],

1) intr., erglänzen
Spr.: nuospīdēja beidzamais saules stars;

2) tr., durch den Glanz vertreiben:
saule lietu nuospīdēja BW. 8668.

Avots: ME II, 855


nospīdēt

nùospîdêt,

1): nuospīdējis zibens Pas. XIII, 225. viņš man licis n., er hat mir das Haus angezündet
Ruj. n: U. (unter spīdēt);

3) maizes kukulis nuospīdēja vien, war schnell aufgegessen, war bald zu Ende
Dunika.

Avots: EH II, 89