noziegums
nùozìegums,
das Vergehen, Verbrechen: tanīs dienas taps... nuoziegums me̦klē̦ts Jer. 50, 20.
[mani nuoziegumi ir man[i] sagrābuši Glück PSalm 40, 13.
Vgl. li. nužengimas "Vergehen" Lit. Mitt. V, 236.]Avots: ME II,
891,
892
noziegums
nùozìegums:
schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 303).Avots: EH II,
109