noķēpot

nùoķē̦puôt Spr.,

1) tr., etwas obenhin machen;

2) intr., hinkriechen.
Refl. - tiês"?": nuoķē̦puošanās (ar zemi) jau ir lielu lielā, bet cik tā iznākuma! Duomas I, 122.

Avots: ME II, 806