nùoķẽ̦rnât [auch Dunika], nùoķẽrnêt, besudeln, beschmutzen: drēbes, ruokas Ahs. [vai tad, rupju darbu strādādams, lai es nuoķē̦rnāju savus kuošuos, raibuos svārkus? Pas. I, 399 (aus Sauken).] Refl. - tiês, sich besudeln, beschmutzen: vecene nuoķēzījusies, nuoķē̦rnājusies LP. VII, 1071.

Avots: ME II, 806

nùoķẽ̦rnât: auch Frauenb. Refl. -tiês: auch Dunika.

Avots: EH II, 59