melnplauka
me̦l˜nplaûka Latv., gew. Plur. me̦l˜nplaûkas Sassm. n. RKr. XVII, 39, me̦l˜nplaûki, [me̦lnplaukšķi U.], schwarzer Brand, Schmierbrand im Getreide RKr. II, 79: me̦lnplaukas ir divējādas dabas:
1) putekļu m. (ustilago hordei), kas vis+biežāki uzkrīt miežiem un auzām;
2) graudu m. (tilletia tritici), kas bieži uzkrīt kviešiem Konv. 2 2718. miežu sējējam nav jāē̦d nuo katla, tad miežuos aug me̦lnplaukas Etn.
Avots: ME II, 598
1) putekļu m. (ustilago hordei), kas vis+biežāki uzkrīt miežiem un auzām;
2) graudu m. (tilletia tritici), kas bieži uzkrīt kviešiem Konv. 2 2718. miežu sējējam nav jāē̦d nuo katla, tad miežuos aug me̦lnplaukas Etn.
Avots: ME II, 598