Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nuolaidīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nuolaidīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (19)

govinieks

gùovinieks 2 Kaltenbr. "ein ungeschickter, liederlicher (nuolaidīgs) Mensch".

Avots: EH I, 424


izļumt

izļumt,

1) ("izlaisties, izplūst miesā vai apģē̦rbā, izplēsties, kļūt ļumans" Bers., tapt ļe̦gans, nestingrs Drsth.; "weich werden":
izļumusi pļava. izļumis (= nuolaidīgs) cilvē̦ks Druw.;

2) izļum̂t 2 , - mstu, - mu Stenden, sich verrenken:
viņam kāja izļumusi. viņš iet kâ izļumis Lautb.;

3) ="pajukt" (vom Gewebe) Bers.;

4) izļum̃t (- mstu, - mu), durch und durch nass werden;
Pilzen und pastalas) Schujen, Serben, Wenden, Roop u. a.;

5) wackig weden:
stabs izļumis (nestāv vairs stipri) Weinsch. (hier dafür auch izļumêt)].

Avots: ME I, 767


kurka

IV kurka, comm., "ein nachlässiger (nuolaidīgs) Mensch" Warkl.

Avots: EH I, 678


lamzaka

lamzaka: "nekārtīgs, nuolaidīgs cilvē̦ks" (mit am̃ ) Orellen.

Avots: EH I, 718


lamzakīgs

lam̃zakîgs (sic!) Orellen "nekārtīgs, nevīžīgs, nuolaidīgs".

Avots: EH I, 718


ļeba

ļe̦ba Stenden "nuolaidīgs cilvēks".

Avots: EH I, 769


ļenkars

[ļe̦nkars,

1) ein Schwächling Papendorf,
Wid.; ļe̦n̂kars 2 "nuolaidīgs cilvē̦ks, kas iet ļuodzīdamies" Ruj.; ļè̦nkars Trik. "ein leichtfertiger Mensch, der zu faulenzen liebt";

2) ļe̦nkars Mitau, Wolgunt, ļe̦n̂kars 2 Stenden, etwas lose und schlaff Herabhangendes,
(ļè̦nkars 2 Mar., ļè̦nkaris 2 Nerft) ein Fetzen: drēbes saplē̦stas ļe̦nkaruos.]

Avots: ME II, 536, 537


lēsens

[* lē̦se̦ns,

1) lē̦se̦na zeme "sarkana, ļuoti irde̦na purva zeme ar kuoku atliekām" Alt-Rahden; in Wirginalen sei lê̦se̦na 2 zeme ein Boden, wo sich langwurzeliges Unkraut eingenistet hat
(?);

2) (gespr. lāsans) lässig, träge
(nuolaidīgs, nevīžīgs) Mar. (nur von einer Person als bekannt angegeben, während andere aus Mar. es nicht kennen).]

Avots: ME II, 462


līderīgs

lĩderîgs: "nuolaidīgs" AP. (l. cilvē̦ks): leichtsinnig, verschwenderisch (mit ì 2 ) KatrE.

Avots: EH I, 745


ļubraks

ļubraks, ein nachlässig gekleideter od. sich nicht fein zu benehmen verstehender Mensch Saikava; "nuolaidīgs, neraže̦ns cilve̦ks" Meselau.

Avots: EH I, 773


lukārze

lukārza, comm. "nuolaidīgs cilvē̦ks" Līvāni.

Avots: EH I, 760


ļurbāns

ļùrbāns 2 Kaltenbr. "glē̦vulīgs nuolaidīgs vīrietis".

Avots: EH I, 774


ļurkbikis

ļur̂kbiksis 2 Stenden "nuolaidīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 775



šļemperīgs

šļemperîgs,

1) "?": kambarī liels, šļemperīgs kritiens uz grīdas pavēstīja, ka saimniece izgrūsta nuo gultas Latv.;

2) sehlecht (vom Wetter; nass, kotig); liederlich gekleidet
(mit em̃) Schibbenhof; "nuolaidīgs, nevērīgs" (mit èm 2 ) Adsel, Bers.

Avots: ME IV, 70


šļenderis

šļènderis 2 ,

2) "nuolaidīgs, nevīžīgs cilvē̦ks; nepraša" Bers.

Avots: EH II, 645


šļobis

šļuobis, ‡

2) "nuolaidīgs, neuzpuosies cilvē̦ks" Renzen.

Avots: EH II, 648


svēpt

svēpt,

1) (gew. in der Zstz. mit iz-), ausräuchernd vertreiben
(mit ê) Warkh., Saikava (prs. -pju); = (iz)skaust Bers.: nuo uomas nez kas ārā visas (sc.: duomas) svēpj V. Egl.;

2) svêpt, (materiell) herunterkommen:
viņš bija nuolaidīgs saimnieks, svēpa kâ svē̦puoņa, kamē̦r izsvēpa nuo mājas Druw. n. RKr. XVII, 80,

Avots: ME III, 1153


terle

ter̂le Kaltenbr. "ļurba; gļē̦vulīgs, nuolaidīgs, neizveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 676