Paplašinātā meklēšana

krìetns, (kriẽtns Dond., Dunika, Līn.],

1) tüchtig, rechtschaffen, brav:
krietns cilvē̦ks, darbs;

2) gehorig, tüchtig:
kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dīcm.; so namentl. das Adverb krietni, dial. auch krieti, pa krìetnam: krietni od. pa kvietnam nuopērt, saēsties Etn. I, 27; III, 144;

3) krietni, im Ernst, ohne Scherz:
būs vai nu krietni Mada jāprecē Blaum. Zu kriet; [anders v. d. Osten-Sacken IF. XXIII, 381].

Avots: ME II, 284

nùokaût, ‡

2) schlagen (im Kartenspiel);
‡

3) "nuopērt" Siuxt: n. luopus dzīvā nabadzībā. Refl. -tiês,

1): luopi visu cēlienu nuokaunas ar dunduriem AP.; ‡

2) sich
(acc.) töten: kurka nuosakava Pas. VIII, 298. viņa gribēja n. Frauenb.; ‡

3) zu eigenem Bedarf, für sich schlachten
Linden in Kurl: vai nevarē̦tu tagad n. tās gaļas? ‡

4) kämpfend in einen gewissen Zustand geraten
Strasden: gailis bij nuokāvies gluži asiņains.

Avots: EH II, 52

[nùolaicît,

1) "nuopērt (durchprügeln)"
Lös., Sessw., Warkl.;

2) "naschend (und verstohlen) anrühren":
kaķis nuolaicījis pienu Vank.;

3) glättend abstreichen:
n. maizes kukuļus ar slapjām ruokām pirms krâsnī laišanas Sessw.; vgl. nũōlaitît.]

Avots: ME II, 807

[nùoluncît,

1) durchprügeln
(nuopērt) Wark., Jürg.;

2) eine Zeitlang wedelnd bewegen:
suns nuoluncīja asti un iegāja krūmuos Jürg.;

3) "nuomušīt" N. - Peb.;

4) "gierig auffressen"
Dreylingshof, Neu - Bilskenshof, Serben, Segew., Mitau, Peb.: kaķis nuoluncīja peli N. - Peb., Nötk. Refl. - tiês,

1) sich schlängelnd weggehen:
čūska nuoluncījās N. - Peb.;

2) "sich anstellen, als ob man viel arbeite, in Wirklicheit aber beinahe nichts zustande bringen":
visu dienu nuoluncījies, bet ne˙kā nepadarījis Naud., Grünwald; hier und in Kursiten werde ähnlich auch die aktive From (mit trans. Bed.) gebraucht: nuoluncījis visu dienu;

3) "sich einzuschmeicheln versuchen".]

Avots: ME II, 813

‡ nuopeksît "uzsist ar spriguli vai rungu" Seyershof; "nuopērt" C., Meselau; n. (=nuokult?) stundas laikā metienu rudzu (wo?).

Avots: EH II, 73

nùopḕrt [li. nuper̃ti], tr.,

1) abprügeln, abwichsen, abwalken, durchprügeln:
nerātnus bē̦rnus;

2) zur Genüge mit dem Badequast schlagen:
vai bij māte mani mazu liepu sluotu nuopē̦ruse? BW. 9013. Refl. -tiês,

1) sich mit dem Badequast schlagen, sich im Schwitzbade abbaden:
Sprw. ar vienu sluotu visi nevar nuopērties;

2) sich besudeln:
bērni ar ūdeni un smiltīm bij nuopē̦rušies kâ zvirbulē̦ni Niedra.

Avots: ME II, 828

‡ II nùopînêt Tirs. n. RKr. XVII, 73 "slaidi un sāpīgi nuopērt": bet tad es gan puikas nuo vietas nuopīnēju (mit ī ) N.-Schwanb.

Avots: EH II, 74

‡ nuoplaũnât "ar plaunu (sitamuo) nuo vietas nuosist (jaunu māla klaonu)" Frauenb.; "nuopērt" Schnehpeln.

Avots: EH II, 75

‡ nùopleitêt C. "nuopērt".

Avots: EH II, 75

‡ nùoskārdêt Bērzgale "nuopuostīt; nuopērt".

Avots: EH II, 86

‡ nùosluopêt,

1) "slābi sist" Plm. n. RKr. XVII, 78: n. puiku ar pastalām; "nuopērt" (mit uõ) Ermes, Kegeln, Lemb., Zögenhof;

2) "aufessen"
Lemb.: viens pats nuosluopējis visu. Refl. -tiês, = nùopḕrtiês 1: pirtī n. Ermes, Kegeln.

Avots: EH II, 88

pḕrt,

1): kuŗu mazu nepeŗ, tuo lielu sit Warkl.;

2): kad aita vienu bē̦rnu peŗ ("tikkuo piedzimušu laiza ar mēli") un uotru nedabū tik ātri pēc dzimšanas nuopērt, tad aita vai[r] nepadzīkst jē̦ru Seyershof;

3): sieva tūlīt pē̦rusi (= teikusi) vaļā: ... Pas. XI, 363; ‡

4) giessen:
p. ūdeni virsū Strasden. Refl. -tiês,

2): ar galvu, ar asti zirgs peŗas (= gaiņājas) karstā laikā Seyershof. bē̦rns peŗas (= spārdās) AP. plēšamies un peŗamies (plagen uns),
bet kâ netiek, tâ netiek uz priekšu Austriņš Raksti V, 231; ‡

4) sich herumtreiben (?):
nepēruos skruoderim līdzi Daugava 1933, S. 197. Subst. pèrẽjs, pè̦rãjs: dieva dē̦li (sc.: pirts) kūrējiņi, saules meitas pērējiņas (Var.: pē̦rājiņas, pē̦rājās) BW. 33844.

Avots: EH XIII, 229