sacelˆt, tr.,
1) aufheben, hochheben: ausis sacēlis kâ zaķis Dīcm. pas. v. I, 23.
puiši saceļ ausis kâ lemešus BW. 470.
teļi ļipas sacē̦luši augšā A. XX, 304.
sievietes nedrīkst sacelt (uzspraust) lindrakus LP. VII, 496;
2) aufbauen, errichten (auf mehrere Objekte bezogen):
jaunas ē̦kas sacelt LP. IV, 25.
vai ir jau daudz Simjūdu buožu sace̦ltu? De̦glavs;
3) fig.,
erheben, anheben, verursachen: sacelt nelaimi Kundz. Ve̦cais Stenders 35.
sacelt ķildu U.,
Streit beginnen. sacelt škelšanuos Kaudz. M.
viņš grib sacelt mūsu starpā naidu ebenda S. 47.
meita naidu nesacēla (Var.:
neturēja) BW. 6511 var.
drīz sacēla ienaidiņu 34187.
viņa atbildes sacēla jautrību Vēr. I, 1303.
viņu liktenis saceļ līdzjūtības Rainis.
ir jāsaceļ aplūkuotājā... sajūsma Vēr. I, 1274;
4) zusammentragen U. Refl.
-tiês,1) sich erheben; steigen (vom Wasser, vom Preise usw.): sacelties kājās Kundz. Ve̦cais Stenders 3,
aufstehen. zirgam bij krēpes stāvu sacē̦lušās Kra. Vit. 107.
vējš, vē̦tra saceļas. sacēlās briesmīgs viesulis LP. I, 96.
kāda nu migla sacē̦lusies! Kav.
upe liela sacē̦lusies, der Fluss ist stark gestiegen. putekļi saceļas kâ stabs RK. VII, 1084.
lini sacē̦lušies dārgi, Flachs ist sehr im Preise gestiegen U.;
2) sich überheben (korperlich) U. (gew.:
pãrcelˆtiês): nuo sacelšanās palika vājš U.;
3) fig.,
sich emporen: tauta saceļas pret valdnieku. viņš nesaceļas pret tuo MWM. XI, 195.
vai es lai sace̦ltuos pret tiem, kas manu saimniecību vada? Krišs Laksts 28. - Subst.
sacelˆšana, das Aufheben, Hochheben; das Anheben, Erheben, Verursachen; sacelˆšanâs, das Sicherheben; die Emporung, der Aufstand; sacêlẽjs, sacê̦lãjs, wer aufhebt, hochhebt; wer anhebt, erhebt, verursacht: slimību sacēlējs MWM. VI, 44.
Avots: ME III,
601