Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pũte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pũte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
pūte
II pūte Sessau, pũte Udsen, Pe̦nkule, pùte 2 Sessw., die Wolke, Regenwolke; pūtas Elv., pūtes, Laufwolken L.: uznāca maza lietus pūte un saslapināja sausuo zemi Alksnis-Zundulis. caur debešu skrejuošām pūtēm mierīgi skatās mēness cauri Rainis. pūtēm līst, es regnet strichweise U., Mag. IV, 2, 126. lietus uziet ar pūtām, die Laufwolken bringen einen Schauer Regen nach dem andern mit Elv.
Avots: ME III, 452, 453
Avots: ME III, 452, 453
pūtele
pūtele,
1) pùtele 2 Warkl., Golg., pũtele Gr.-Essern, ein Blätterchen, Bläschen
U., eine Pustel, Finne: me̦lnā pūtele e̦suot izdziedzē̦ta ar cūkas sūdiem Etn. IV, 21;
2) filago arvensis L. Dobl. n. RKr. III, 70. Vgl. pūte I.
Avots: ME III, 453
1) pùtele 2 Warkl., Golg., pũtele Gr.-Essern, ein Blätterchen, Bläschen
U., eine Pustel, Finne: me̦lnā pūtele e̦suot izdziedzē̦ta ar cūkas sūdiem Etn. IV, 21;
2) filago arvensis L. Dobl. n. RKr. III, 70. Vgl. pūte I.
Avots: ME III, 453
pūtēlis
pũtẽlis Jakobshof, Schibbenhof, pũtêlis Kursiten, Nigr., Gr.-Essern, pũtelis N.-Bergfried, Bl., tahm. pũte̦ls Windau, Dond., pũtele Selg., eine Speise aus gekochtem Hafer, Gerste, Roggen, Weizen, Erbsen und Bohnen, die getrocknet und dann vermahlen und mit saurer Milch gegessen werden; pũtelis, eine Speise aus Erbsen; pūtelis, eine Speise voa Hafermehl U.; ein Auflauf Wid.; eine kalt zu essende, dickgrützartige Speise aus Gerstenmehl und saurer Milch Dond.; "ēdiens, kuo pagatavuo nuo piena un visām labības sugām kviešiem, rudziem, miežiem, auzām, zirņiem - parupji samaltām" Grünh.
Avots: ME III, 453
Avots: ME III, 453
vērputa
vista
vista,
1): nu vistiņa cāļus šķīra BW. 2036 var. alkšņu vistiņa Sassm., der Erlenzeisig (fringilla spinus).
ūdens vistiņa Sassm. n. RKr. XVII, 64, dunkler Wasserläufer (tatanus luscus);
2): vistas pũte Blieden, ein kleines Geschwür (?):
v. p. acī ieme̦tusies. vistu austiņas Mesoten, eine gewisse Blume;
5): mit vistiņās iet Etn. III, 188 ist nicht "blinde Kuh spielen", sondem ein anderes Gesellschaftsspiel gemeint.
Avots: EH II, 790
1): nu vistiņa cāļus šķīra BW. 2036 var. alkšņu vistiņa Sassm., der Erlenzeisig (fringilla spinus).
ūdens vistiņa Sassm. n. RKr. XVII, 64, dunkler Wasserläufer (tatanus luscus);
2): vistas pũte Blieden, ein kleines Geschwür (?):
v. p. acī ieme̦tusies. vistu austiņas Mesoten, eine gewisse Blume;
5): mit vistiņās iet Etn. III, 188 ist nicht "blinde Kuh spielen", sondem ein anderes Gesellschaftsspiel gemeint.
Avots: EH II, 790