peizums

peĩzums N.-Peb., pèizums 2 Kreuzb. "der Sturmwind"; "einer, der lärmt, Radau macht": iet kâ peizums - truokšņuodams, pluosīdamies un šuo tuo grūstīdams Etn. I, 58; vgl. paizums.

Avots: ME III, 193


peizums

I pèizums 2 Mar. n. RKr. XVII, 121,

1) die Menge, der Überfluss
Friedrichswald, Kreuzb., Warkh., Warkl.: bērēs bij peizums ļaužu Schwanb., Fest.;

2) ein unordentlich zusammengeworfener Haufe Brucken n. Etn. I, 89: krusa sasita rudzu lauku vienā peizumā.

Avots: ME III, 193


peizums

I pèizums 2 ,

1): auch Heidenf., Lubn., Prl., Sessw.; ‡

3) "plūdi" (mit eĩ) AP.: kad lielie lieti, lielie peizumi, tad mums labi aug. vienreiz tāds p. bij - visas zemes, visa sūdsula uz mūsu pļavām.

Avots: EH XIII, 219


peizums

II pèizums 2 , ein Verschwender Fest.

Avots: ME III, 193


peizums

IV peizums (mit hochle. ei aus ī ) "?": kas ite nū būs par peizumu Pas. VIII, 151 (aus Borchow).

Avots: EH XIII, 219