I pe̦kainis, wer gute pe̦kas 1 hat, wer auf den Beinen ist, gut laufen kann Schwanb.: Pēterītis pe̦kainītis BW. 20557; auch 12857, piel. ² 205561.

Avots: ME III, 193

II pe̦kainis, eine Art Egge ("Krummer") Konv. ¹ 448: "pe̦kainis (rīks, ar kuo izsē̦tuos miežus iegādā zemē) izskatās kâ ecēšas, kam katra zara galā atruodas pa lemesīšam" Burtn. Zu pe̦ka 1.

Avots: ME III, 193