Paplašinātā meklēšana

pìecel̂t, Refl. -tiês, ‡

2) zu sich herzuheben:
vecenīte, piecȩ̄lusies sev ratiņu Kaudz. Izjurieši 56. ‡ Subst. pìecȩ̂lums, das Aufwecken: neklaus[i] tautu piecȩ̄luma! BW. 17745, 1 var.

Avots: EH II, 245

pìecel̂t,

1) zu-, herzu-, hinzuheben, -stellen:
piecel krê̦slu, setze dahin einen Stuhl! U.;

2) aufheben, aufstehen lassen, aufwecken:
(dievs) mani nao gŗūtas slimības piecēlis Evang. gaisma v. J. 1905, S. 13. kas piecels rītā agri? BW.

Avots: ME III, 240

ganît, - u, ĩju (li. ganýti "hütten", slav. goniti "treiben"), tr., hüten, weiden: cūkas, guovis, luopus. ganāmais od. ganāms pulks, die Herde: būs viens gans, viens ganāmais GL. laiks piecelties, ganāmuos apraudzīt BW. 30208. [ vanags, vilkus ganīt U., abwehren, fernhalten. ] Refl. - tiês,

1) sich erwehren,
wohl nur in der Zstz. mit at -, [= sargāties U.];

2) weiden:
lielceļa malā ganījās aitas, cūkas, guovis, zirgi;

3) sich gütlich tun, sich pflegen, sich nähren:
es par pūru nebē̦dāju, pati tukla ganījuos BW. 16687. ganīšana, das Weilen: līcī laba ganīšana BW. 29313. ganîtãjs, das Hüter: brālīšam sirmi zirgi, divi māsiņas ganītājas Ltd. 757. [Zu dzìt "treiben".]

Avots: ME I, 600

ìecilât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich zu (er)heben (aufzustehen) beginnen
Frauenb.: bē̦rns jau iecilājies pats vien;

2) nevar vien ie. Laud. "nevar vien piecelties un uzsākt darbu".

Avots: EH I, 506

kùksnîtiês ² [auch Bers.], -uôs, -ĩjuôs, sich zu erheben suchen: bē̦rns samieguojies kūksnījās nuo gultas piecelties Druw., Lub. Vgl. kūsnīties und kūkņāties.

Avots: ME II, 333

‡ nùodūlêt, (unproduktiv arbeitend) vertrödeln (mit ù ² ) Saikava: n. laiku. kad tâ pa vakariem nuodũlē ("lange wach bleibt"), tad rītuos nevar piecelties AP.

Avots: EH II, 42

nùosluksnît, viel saugend mager machen: sivē̦ni tâ nuosluksnījuši cūku, ka tā tikkuo spēj piecelties Jürg.]

Avots: ME II, 853

‡ pasmagnējs "?": p. puisis Erss Muižnieki 99. pasmagnēji piecelties Garssen, Schwarden.

Avots: EH II, 174

ruzma, comm., einer, der viel isst, ein aufgemästeter Mensch, der in seinen Bewegungen ungelenk, ungeschickt ist Trik.: nevar vien piecelties, - kâ ruzma.

Avots: ME III, 566

‡ sakùksnîtiês ² Kalz. n. Fil. mat. 29, sich aufzustehen anschicken: sakūksnījās gan, bet nevarēja vis piecelties (von einem kranken Lebewesen).

Avots: EH II, 421

‡ skre̦bulêtiês Seyershof "pūlēties piecelties".

Avots: EH II, 508

svàmpa, ‡

2) der Hintere
PV. (mit am): pacel savu svampu, lai varu piecelt suolu tuvāk!

Avots: EH II, 612

‡ tùosîtiês ² , -uos, -ījuos Auleja "cilāties, mēģināt piecelties".

Avots: EH II, 710

tusnît, -īju: auch Orellen, Schwanb.,

1): stöhnen
Seyershof;

2): tusnīdams (keuchend, sich mühsam fortbewegend ?)
cauri kupe̦nām uz pagastnamu Daugava 1938, 604. ‡ Refl. -tiês, sich keuchend, mühsam bewegen (?): viņa tusnījās uz augša un brīnīdamās juta, ka piecelties varuot gluži labi Ciema spīg. 7.

Avots: EH II, 706

vêļi Mar. n. RKr. XVII, 123, Prl. n. FBR. VI, 114, Gr.- Buschh., N.-Laitzen, vēļi Spr. vê̦ļi (und Kompar. vē̦ļâki) Serbigal n. FBR. IV, 58, vēļu Spr., Adv., = vê̦li, vê̦lu, spät: labāk... agrāk piecelties nekâ vēļāk Prl. n. FBR. VI, 113.

Avots: ME IV, 559