pìegrābstît,

1) vollraffen:
p. pilnu maisu lapu Bauske;

2) aufharken:
p. sienu (siena paliekas) čupā;

3) nicht intensiv harken:
ve̦cs cilvē̦ks tik piegrābsta sienu Jürg. - Refl. -tiês, um sich greifend erlangen: kuo nu tur piegrābstīsies? ej tik mājā! Warkl.

Avots: ME III, 252

pìegrabstît,

2): meita aizbrauca siena vedējiem līdz p. (t. i. sagrãbstīt ap vȩzuma kŗaujamuo vietu izkaisītuo sìenu) Dunika. Jāņa tȩ̄vs sienu kŗāva...; Jāņa māte piegrābstīja ar zeltītu grābeklīti Tdz. 54039. vecītis... piegrābsta... skuju atliekas Janš. Līgava I, 113.

Avots: EH II, 251