piẽguļa Salis, Adiamünde, Widdrisch, Zögenhof, Dickeln, Behnen, Gr.-Essern, pieguļa C., Wolm., Jürg., N.-Peb., piêguļa ² Selg., Lautb., Lin.,

1) auch pieguļi, die Nachthütung:
pieguļā jāt, die Pferde zur Nachthütung bringen: ai, pieguļa, pieguļiņa, tā man laba nedarīja: rasā manas kājas sala, miglā bira vaiņagā BW. 30091. pazinu pieguļas vietu: baltais ābuoliņš līguot līguo 30197;

2) der Beischlaf
U.

Avots: ME III, 253

piẽguļa,

1): auch Dobl., Dunika, Hasenpot, Kegeln, Lems., Mesoten, Ruj., Salisb., Schwitten, Stenden, mit ìe AP., Ermes, Ramkau, Serbig., mit iê ² Grob., Iw., Lemb., Siuxt; jāj man līdzi pieguļās! BW. 30101 var.; ‡

3) eine Beischläferin
Austriņš Gaŗā jūdze I, 355.

Avots: EH II, 252