piekļūt

pìekļũt, heran-, hinzugelangen: jūdi... nāca... nuo visām vietām, kur tie mums varēja piekļūt Glück Nehem. 4, 12. cūkas... palikušas tik tramīgas, ka neviens vairs nevarējis tām piekļūt LP. VI, 1, 339. gaisam piekļūstuot balzami sarecē Konv. ² 290.

Avots: ME III, 258