piekūņoties

I piekūņuôtiês "savairuoties lielā daudzumā" (von Insekten) Lennew., Vank.

Avots: ME III, 262


piekūņoties

II pìekūņuôtiês, hinzukriechen, mühsam hinzugelangen Mitau, Smilt., Pabbasch, Bers.: Ciesene piekūņuojusies ve̦cajam mācītājam pie ruokas Alm. bē̦rns piekūņuojies gan beidzuot (līdz) galdam Druw., Ronneb., (mit û 2 ) Schibbenhof; in Wolm. dafür piekuņâtiês.

Avots: ME III, 262