pìemḕrcêt,

1) tunkend hinzunehmen:
neēd sausu maizi: piemērcē taukus klāt! C.;

2) lange weichen
(tr.): cik ilgi nu linus(jeb veļu) piemērcēsi? C.

Avots: ME III, 272

pìemèrcêt, ‡

3) p. ūdeni, in einem Gewässer lange (Flachs) weichen (tr.):
piemȩ̄rcȩ̄tā ūdenī lini var ilgi stāvēt un ne˙kad tur nekļūst mīksti Linden in Kurl.

Avots: EH II, 261