piemētāt

pìemẽ̦tât,

1) wiederholt zu-, hinzuwerfen;

2) wiederholt vollwerfen:
žīda mati bij pa zemi piemē̦tāti Krišs Laksts 85. pa kaktiem un pe̦lavām piemē̦tāts šis un tas Kaudz. M. 21.

Avots: ME III, 272


piemētāt

pìemȩ̃tât, ‡ Refl. -tiês PV. "pieblīst, pieaugt augumā".

Avots: EH II, 262