pietekāt

pìete̦kât, freqn. zu pietecēt, (mehrfach) dazu-, hinzugehen, -laufen. Refl. -tiês, zur Genüge eine längere Zeit hin- und hergehen, -laufen: bārenīte, piepūlējusies un piete̦kājusies, iemieg viegli Janš. Bārenīte 15.

Avots: ME III, 303