pievārte

pìẽvārte N.-Peb., der Ort neben der Pforte: ciema puiši lielījās tāļu jāt pieguļā; te˙pat guļ pievārtē (Var.: aiz vārtiem, sē̦tmalā) BW. 34578, 1 var.

Avots: ME III, 309