Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (9)

aplāt

aplât (li. aplóti), tr., rügen, schmähen; aplāts, unempfindlich, stumpfsinnig zufolge häufiger Rüge u. Züchtigung Gr. - Sonnaxt.

Avots: ME I, 100

ieķeplāt

ìeķe̦plât, [mantschend verwühlen: viņš ieķe̦rlājis biezputru (= ņēmis tuo nekārtīgi nuo bļuodas un tâ atstājis) Bauske, Schujen, Serben, Wenden.] tur stāvēja ieķē̦rlāti piena un sviesta spaiņi MWM. VII, 818. [In Roop, Allasch, Fest., Serbigal bedeute ìeķe̦r̃lât - eine Arbeit (schlecht?) beginnen, aber nicht beenden: tagad nav vē̦rts ieķe̦rlāt, padarīs tad, kad būs gaļa. In Ronneb. - in eine unangenehme Sache verwickeln: viņš jau tevi ar tai nelāga lietā grib ieķe̦rlāt.]

Avots: ME II, 34

izvamplāties

‡ izvamplâtiês 2 Dunika, zur Genüge klatschen, schwatzen ("ar platu muti visādas te̦nkas sarunāt"): vai neesi vēl izvamplājusēs?

Avots: EH I, 493

pavamplāt

‡ pavam̂plât 2 Dunika "papļāpāt (neglītiem vārdiem)": atnākusi un atkal kaut kuo pavamplājusi.

Avots: EH XIII, 187

savamplāt

savam̂plât 2 , hässlich den Mund verziehend Unsinn zusammenreden Dunika.

Avots: ME III, 780

vamplāt

vam̂plât 2 Dunika, -ãju, schwatzen, faseln ("platu muti niekus runāt") Dunika; verhöhnen, verspotten Rutzau: vamplā vien! tev jau ne˙viens netic! Dunika. Zu li. vamplỹs "wer mit offenem Munde dasteht".

Avots: ME IV, 467

vēplāt

vè̦plât 2 (li. vė´ploti "vė˜plinti" in Tverečius) Warkl. "ohne den nütigen Ernst arbeiten".

Avots: ME IV, 559

vērplāt

vè̦plât 2 : laut, viel und zusammenhanglos sprechen (mit ē) Bērzgale.

Avots: EH II, 776

vieplāt

vieplât 2 Zvirgzdine, viel und laut sprechen, schreien. jāizmet (zu streichen vìeplât 2

Kļūdu labojums:
)

Avots: ME IV, 669

Šķirkļa skaidrojumā (3)

izplāt

izplāt (išplóti), tr.,

1) [izplât Druw.], dünn machen, ausbreiten:
plāceņus izplāj vajadzīgā plānumā. ūdens tik izplāj pē̦rkuoņa uguni pla šumā Vīt. 16;

2) ein lages und breites reden, ausspinnen, in die Breite ziehen, dehnen:
duomas bij izplājis visai plaši A. XII, 39. kuo viņš bij uzzīmējis, tas bija izplāts A. XII, 818, Adsel.

Avots: ME I, 782

plāt

plãt, plât 2 Karls., plàt 2 Kr., plāju (li. plóti "breitschlagen"),

1) plãt Behnen, Bauske, plàt 2 Kreuzb., Golg., ausbreiten;
plāt vaļā runu, eine Rede vom Stapel lassen Grünh. viņš . . . plāja kādu zuoles gabalu Jauns. kad sapnī plāceni ce̦p, tad dzīvē plāj ar valuodām apkārt Bers. n. Etn. I, 79;

2) plàt 2 Lis., Kl., Golg., Bers., dünn, platt machen; dünn aufstreichen
L.: tâ skaita sievieši, priekš kāzām karašas plādami BW. III, 2, S. 3. lācīšam liela ķe̦lva, tas plāceņu plājējiņš BW. 2686. sāka (dzelzi) ar smaguo veseri plāt Plūd.;

3) "aufmachen, aufdecken"
Wid.;

4) "verschwenderisch sein"
Sunzel;

5) plât Saikava, Heidenfeld, (mit à 2 ) Kreuzb., niederstrecken:
labību gar zemi. Nebst plâns, plāns zu ae. flór "Diele", air. lár "solum, pavimentum", lám "Hand" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II. 61 ff.

Avots: ME III, 331

saplātīt

saplātît,

1) ausbreiten:
saplâtît 2 aude̦klu Siuxt; ausbreitend mehrfach schwingen: vanags saplātīja spārnus un aizskrēja Saikava; "flach schlagen" Warkl.;

2) "verprügeln"
Warkl.

Avots: ME II, 702