plāvāt
plâvât C., plâvât 2 Karls., -ãju,
1) auch plāvuôt, wallen, Wellen geben, schweben Für. I: zem mums plāvuo gludais, straujais ūdens MWM. IX, 893. vizma, kas kâ burvīgas le̦ntas pašā klusākā laikā plāvuo tāļumā par ūdeni IX, 603;
2) plâvât Druw. n. RKr. XVII, 73, auch plāvuot, flache Risse ergeben: vējā seja plâvā Wolmarshof. krāsuota siena sāk plāvāt Jürg. nagla plāvuo kaļuot Wandsen. tē̦rauds plāvā Fest., Stelp.;
3) "umhergehen"
Wessen. Refl. -tiês,
1) schweben:
mēness mākuoņās baigi plāvājās MWM. VII, 58;
2) "sich breit, gross machen"
Ar. In der Bed. 1 wohl zur Wurzel von plevinât.
Avots: ME III, 332
1) auch plāvuôt, wallen, Wellen geben, schweben Für. I: zem mums plāvuo gludais, straujais ūdens MWM. IX, 893. vizma, kas kâ burvīgas le̦ntas pašā klusākā laikā plāvuo tāļumā par ūdeni IX, 603;
2) plâvât Druw. n. RKr. XVII, 73, auch plāvuot, flache Risse ergeben: vējā seja plâvā Wolmarshof. krāsuota siena sāk plāvāt Jürg. nagla plāvuo kaļuot Wandsen. tē̦rauds plāvā Fest., Stelp.;
3) "umhergehen"
Wessen. Refl. -tiês,
1) schweben:
mēness mākuoņās baigi plāvājās MWM. VII, 58;
2) "sich breit, gross machen"
Ar. In der Bed. 1 wohl zur Wurzel von plevinât.
Avots: ME III, 332