plančot
plančuôt,
1): ar ruoku pa spanni plančuodama Jauns. Baltā gr. 3 II, 13. Refl. -tiês: (pȩldu viesi) gāja ūdenī, plančuojās Daugava 1934, S. 32.
Avots: EH II, 283
1): ar ruoku pa spanni plančuodama Jauns. Baltā gr. 3 II, 13. Refl. -tiês: (pȩldu viesi) gāja ūdenī, plančuojās Daugava 1934, S. 32.
Avots: EH II, 283