planckāt
I planckât: durch Kot waten (mit àn 2 ) Lubn. n. Fil. mat. 29. Refl. -ties,
1): ūdeņa silē nez˙kas planckājas Pas. X, 27; ‡
2) = plañdîtiês 2: da ruokai aizliec piedārkni, kab nesaplanckātu! Auleja. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùoplanckâtiês.
Avots: EH II, 283
1): ūdeņa silē nez˙kas planckājas Pas. X, 27; ‡
2) = plañdîtiês 2: da ruokai aizliec piedārkni, kab nesaplanckātu! Auleja. Zur Bed. vgl. auch ‡ nùoplanckâtiês.
Avots: EH II, 283