plančāt

plančât C., -ãju, plančuôt, auch plančêt, -ẽju U.,

1) plantschen, pladdetn, im Wasser herumwirtschaften:
ūdens bija auksts, bet mums ar Lati gribējās plančuot mātei līdzi. mēs nuoāvāmies un bridām... Jauns.;

2) plappern
U. Refl. plančâtiês Fest., plančâtiês C., Lin., plančuôtiês, plätschern, (Wasser) spritzen: ve̦lē̦tājs.., ptančājās pa baļļu. plančuojuos vis˙maz ve̦se̦lu cēlienu, ja jau biju ticis upē Jauns.

Avots: ME III, 318