plekšinât,

1) patschen, bepatschen, streicheln, bestzeichen; weiche Erde oder Lehm schlagen
U.: kad (de̦guns) nebūtu salāpīts, ar māliem plekšināts BW. 20258, 3. plekšinât matus Burtn.;

2) langsam vorwärts kommen
VL. n. U. Refl. plekšķinâtiês, patschen (intr.): dūņās plekšķinājās pīles un zuosis Latv.

Avots: ME III, 335

plekšinât, ‡

3) Schmatzlaute erzeugen
Seyershof: ar muti plekšina, kad sauc sivȩ̄nus pie silītes; ‡

4) "?": sikspārnis pārlaidās pāri, jȩ̄liem spārniem plekšinādams A. Upītis Pirmā nakts 55.

Avots: EH II, 290